KOMUNIKĀCIJAS KOMPLEKTS
Plakāti
PROJECT SUMMARY
CITRUS
POME
STONE
Skrejlapas
PROJECT FLYER
Brošūras
Drīzumā… abonējiet jaunākās ziņas!
PROJEKTA VIDUSPOSMA REZULTĀTI
APTAUJAS PAR VAJADZĪBĀM, TRŪKUMIEM UN RISINĀJUMIEM
BIOFRUITNET partneri veica aptauju, lai apzinātu vajadzības, nepilnības un pielietotās prakses sēkleņaugļu, kauleņaugļu un citrusaugļu bioloģiskajā audzēšanā Eiropā. Aptauja fokusējās uz augu veselību, funkcionālo bioloģisko daudzveidību, augsni un mēslojumu, šķirnēm un potcelmiem.
Tika izveidota tiešsaistes aptauja angļu valodā, kā arī, lai atvieglotu informācijas vākšanu no respondentiem, tika sagatavotas katras valsts nacionālās versijas. Aptauja sastāvēja no vienas kopīgas daļas visām augļu grupām un otras daļas, kas bija raksturīga katram augļu veidam: āboliem, bumbieriem, aprikozēm, persikiem, plūmēm, ķiršiem un apelsīniem.
No 2021. gada jūnija līdz novembrim tika aptaujāti 149 augļkopji un 100 tehniskie konsultanti kopumā 26 valstīs. 80% aptaujāto pārstāvēja 9 valstis: Itāliju, Franciju, Spāniju, Vāciju, Poliju, Čehiju, Austriju, Nīderlandi un Šveici.
Respondentu izcelsme (%)
Mēs apkopojām 114 atbildes par āboliem, 44 par bumbieriem, 18 par plūmēm, 10 par persikiem, 20 par ķiršiem, 15 par aprikozēm un 31 par apelsīniem
Atbilžu skaits, kas iegūtas no 7 anketām par konkrētu augļu veidu.
Pieredze bioloģisko augļu ražošanā aptaujātajiem lauksaimniekiem un konsultantiem ir attiecīgi no 6 līdz 21 gadam un no 8 līdz 20 gadiem. 79% aptaujāto lauksaimnieku augļu dārzi ir 100% bioloģiski. Aptaujāto lauksaimnieku vidējais pieredzes līmenis šķiet augsts, ņemot vērā pašreizējo bioloģiskās augļkopības attīstības dinamiku. Konsultantu “bioloģiskā daļa” veido 35 līdz 80% no viņu konsultāciju darbības.
Attiecībā uz augļkopju respondentiem, ābolu dārzu vidējā platība atkarībā no valstīm ir no 1 līdz 30 ha. Bumbieriem vidējā platība ir no 1 līdz 7 ha. Kauleņaugļiem tas svārstās no 1 līdz 10 ha ar lielu mainīguma līmeni: no mazāk nekā 1 ha (piemēram, aprikozes Austrijā un Šveicē, persiki Polijā) līdz 50 ha (piemēram, persiki Spānijā) saimniecībās. Citrusaugļiem, galvenokārt apelsīniem, vidējā platība ir no 2 līdz 15 ha.
Attiecībā uz konsultantu respondentiem, aptvertās augļkopības platības ir ļoti atšķirīgas atkarībā no valsts un augļu veida: no dažiem hektāriem līdz 1500 ha. Dažas ļoti augstās vērtības, kas pārsniedz 500 ha, ir novērotas āboliem (svaigiem un pārstrādātiem), aprikozēm, ķiršiem (svaigiem un pārstrādātiem).
Kādos medijos Jūs meklējat tehnisko informāciju?
26 valstis
249 respondenti
712 respondenti
Starp medijiem, ko izmanto tehniskās informācijas meklēšanai, vispiemērotākais rīks ir internets, kam seko konferences vai dokumenti papīra formātā. Rakstiskā prese svešvalodā ir vismazāk populāra. Atšķirības starp valstīm sniedz interesantas norādes: valstīs, kur, piemēram, “ārvalstu dokumentu” īpatsvars ir mazāks par 10 % (ES, LV, NL, PL, PT, SE, TR), īpaša uzmanība būtu jāpievērš sagatavoto dokumentu tulkošanai un/vai pieejamībai.
Kādi ir svarīgi interaktīvi veidi, kā iegūt tehnisko informāciju?
Starp interaktīvajiem tehniskās informācijas iegūšanas veidiem visizplatītākā ir saziņa ar konsultantiem vai speciālistiem, kam seko pieredzes apmaiņa starp lauksaimniekiem, lauku dienas un tikšanās, kā arī apmācība. Sociālie mediji tiek minēti mazāk. Šie rezultāti liecina, ka, lai veicinātu informācijas izplatīšanu, Biofruitnet projektā būs rūpīgi jāapsver konsultantu un speciālistu mērķauditorija.
Kāda ir jūsu nepieciešamība pēc tehniskās informācijas (0: nav svarīga, 5: ļoti svarīga)?
Četras tēmas, kas minētas kā izraisošas vislielākās bažas, ir slimību un kaitēkļu kontrole, zināšanas par šķirnēm un augu un augsnes mēslošana. Šīs tēmas arī šķiet vissvarīgākās katram augļu veidam. Viens neliels izņēmums ir “potcelms”, kas ir viena no četrām prioritārajām persiku tēmām. Jāņem vērā, ka nevienas atbildes vidējais vērtējums nav mazāks par 2: kā jau bija sagaidāms, visām tēmām jābūt labi zināmām, lai veiksmīgi pārvaldītu augļu dārzu!
Kauleņaugļu
Dati par aprikozēm, persikiem, plūmēm un ķiršiem tika apkopoti attiecīgi no 15, 11, 18 un 20 respondentiem. Tāpēc pret turpmāk minēto rezultātu interpretāciju ir jāizturas piesardzīgi, jo katram augļu veidam atbilžu skaits bija ierobežots.
Kuri kaitēkļi ir nozīmīgi, t.i., pašlaik tiek vai netiek ierobežoti, bet ir apdraudoši kauleņkoku komerciālo ražošanu?
Respondenti kā būtiskus minēja no 7 līdz 9 kaitēkļiem katrai augļu sugai. No visvairāk pieminētajiem kauleņaugļu kaitēkļiem bija raibspārnu augļmušas drozofilas (aprikozes, ķirši), spīļastes (aprikozes, persiki) un dažādas laputu sugas (izņemot aprikozes). Peles tika minētas dažādās pakāpēs atkarībā no augļu sugas. Kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis sp.) tika minēta pie trim sugām, kur tā var būt problēma (aprikozes, persiki un ķirši), taču diezgan zemā līmenī.
Kuras slimības ir nozīmīgas, t.i., pašlaik tiek vai netiek ierobežotas, bet ir apdraudošas kauleņaugļu komerciālo ražošanu?
Respondenti kā būtiskas minēja no 8 līdz 15 slimībām katrai augļu sugai. Starp slimībām, kas visvairāk pieminētas 4 kauleņu sugām, bija Monilia spp. uz ziediem, zariem un augļiem. Bakteriālā vēža slimības ir arī viena no visbiežāk sastopamajām slimībām. Vīrusu slimības, īpaši plūmju virālās bakas (Šarka vīruss), tika minētas aprikozēm, persikiem un plūmēm. Lapu rūsa tika minēta trim sugām, kur tā var būt problēma (aprikoze, plūme, ķirsis) ierobežotā līmenī.
Kāda ir šo kaitēkļu dinamika jūsu kauleņaugļu dārzos?
Grafikā attēlota atbilžu proporcija, kas iegūta par katru kaitēkli. Piezīme: pastāvīga klātbūtne var būt gan zema, gan augsta. “n” norāda respondentu skaitu par konkrēto kaitēkli vai slimību. Tika ņemti vērā tikai kaitēkļi ar vismaz 3 atbildēm. Lielākai daļai minēto kaitēkļu izplatības līmenis tika uzskatīts par pieaugošu vai nemainīgu. Laputis un mušas ir nozīmīga daļa no pieaugošas klātbūtnes kaitēkļiem. Lai gan raibspārnu augļmušas drozofilas pieaugošā izplatība ir labi dokumentēta, ir mazāk zināms par citām mušām, piemēram, plūmju zāģlapseni.
Kāda ir šo slimību dinamika jūsu kauleņaugļu dārzos?
Šķiet, ka slimību statuss kauleņaugļos laika gaitā lielākoties ir mainīgs. Tā kā plūmju virālās bakas ir karantīnas slimība, tās klātbūtnes palielināšanās augļu dārzos ir satraucošs signāls.
Cik svarīgi ir šādi kritēriji, stādot jaunu kauleņaugļu šķirni?
Aptaujātie 64 audzētāji un konsultanti tika lūgti novērtēt kritēriju nozīmi kauleņaugļu šķirņu attīstībā un selekcijā. Visi anketā piedāvātie kritēriji tika uzskatīti par svarīgiem, jo tie visi ieguva vidējo punktu skaitu, kas pārsniedz 3,5. Attiecībā uz četriem kauleņiem svarīgākie kritēriji bija augļu kvalitāte, jutība pret kaitēkļiem un slimībām un tieksme ražot periodiski. Aprikožu gadījumā pašauglība tika minēta kā svarīga iezīme.
Cik svarīgi ir sekojoši kritēriji, izvēloties jaunu kauleņaugļu potcelmu?
Attiecībā uz potcelmiem ierosinātie 8 kritēriji tika sarindoti tādā pašā secībā neatkarīgi no aplūkotajām kauleņaugļu sugām. Kā gaidīts, ietekme uz koku augumu joprojām ir pirmā prioritāte. Pārsteidzoši, ka auglības atšķirības tika minētas kā viens no svarīgākajiem kritērijiem, savukārt dažas sugas (plūmes) dabiski ir vairāk pakļautas tieksmei ražot periodiski nekā citas (aprikozes, persiki). Šķiet, ka galvenais kritērijs ir potcelmu pielāgošana nākotnes klimatam.
Citrusaugļu
Dati par citrusaugļiem tika savākti, izpētot atbildes no 31 anketas, kas iegūtas no 6 valstīm (Itālija, Spānija, Grieķija, Portugāle, Maroka un Austrija). Itālija un Spānija ir galvenās bioloģisko citrusaugļu ražotājas pasaulē, Maroka, Grieķija un Portugāle ir jaunpienācējas. Visbeidzot, minama Austrija ar tās citronu un apelsīnu vēsturisko šķirņu krājumu, galvenokārt audzētu siltumnīcās.
Šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt, ka ierobežotās atbildes, kas saņemtas no Grieķijas (4) un Itālijas (6), ir saistītas ar zemo ražošanu un bioloģiski sertificētu saimniecību trūkumu Grieķijā; turpretī Itālijā galvenie reģioni, kas iesaistīti citrusaugļu bioloģiskajā ražošanā, saskaroties ar vienādām problēmām, ir izveidojuši asociācijas ražotāju modeli, kurā konsultanti aptver vairākus augļu dārzus. Turklāt, ņemot vērā šo divu augļu sugu kaitēkļu un slimību līdzības, dati, kas iegūti no 28 atbildēm par apelsīniem un 3 par citroniem, šajā tēmā ir apvienoti.
Kuri kaitēkļi un slimības ir nozīmīgas, t.i., pašlaik tiek vai netiek ierobežotas, bet ir apdraudošas citrusaugļu komerciālo ražošanu?
Šīs anketas respondenti uzsvēra grūtības, kas radušās, ierobežojot dažus kaitēkļus un slimības, jo īpaši Kalifornijas sarkanās utis, Vidusjūras augļmušas, citrusaugļu māņbruņutis un parastās tīklērces. Attiecībā uz slimību kontroli, dalībnieki vienprātīgi par problemātiskāko uzskata fitoftoru, kam sekoja sveķošanās, tristeza vīruss un pelēkā puve.
Kāda ir šo kaitēkļu un slimību dinamika jūsu citrusaugļu dārzos?
Respondenti pauda īpašas bažas par jaunajiem invazīvajiem kaitēkļiem, kas nopietni apdraud bioloģisko citrusaugļu ražošanu Eiropas un Vidusjūras reģionā. Šajā kontekstā īpašs uzsvars tika likts uz Delottococcus aberiae māņbruņuti Spānijā, Aleurocanthus spiniferus baltblusiņu Itālijā un Grieķijā un Toxoptera citricida laputi Spānijā un Portugālē. Ņemot vērā zināšanu trūkumu par šiem kukaiņu cikliem un ekoloģisko uzvedību, lauksaimnieki/padomnieki ļoti pieprasīja tehnisko informāciju par dažādiem kontroles pasākumiem.
Cik svarīgi ir šādi kritēriji, stādot jaunu apelsīna/citrona šķirni vai potcelmu?
Respondenti apliecināja, ka svarīgākie kritēriji, izvēloties apelsīnu šķirni, ir augļu kvalitāte, ražas novākšanas periods un ražošanas periodiskums. Atšķirībā no sēkleņaugļiem un kauleņaugļiem, uzņēmība pret kaitēkļiem un slimībām tika minēta kā mazāk svarīga. Potcelmiem minētie trīs galvenie kritēriji bija augšanas sparīgums, ražības atšķirības un izturība pret klimata pārmaiņām, kuri tika atzīmēti vienādā svarīgumā.
ZINĀTNISKĀS UN PRAKTISKAS ZINĀŠANAS
In the project BIOFRUITNET, nine search strings covering stone fruits, pome fruits and citrus fruits, within the selected main topics: pests, plant diseases and plant nutrition were developed, to target the most relevant scientific literature within the topics.
The bibliographic searches were conducted on October 19, 2020 in Web of Science. The databases presented are the complete lists of references included from the WoS search. These lists will be processed to select the most relevant materials ready for practice in a following project work package.
Consult the list scientific articles on organic fruit growing in the following LINK .
PRAKTISKIE IETEIKUMI
Your Content Goes Here
TIEŠSAISTES KURSI. TIKAI ANGĻU VALODĀ
Bioloģiskā augļu ražošana strauji paplašinās, un tās tirgus vērtība ir augstāka salīdzinājumā ar parasto produkciju. Tā ir arī sarežģīta ražošanas sistēma. Ekoloģisko augļkopību īpaši apgrūtina kaitēkļu un slimību radītie zaudējumi, kā arī informācijas trūkums par pārvaldību, piemērotām šķirnēm un potcelmiem.
Eiropas mēroga projektā BIOFRUITNET ir izstrādāti trīs e-mācību kursi par sēkleņiem, kauleņiem un citrusaugļiem ar mērķi sasniegt plašu izglītojamo loku un sniegt jaunākās zināšanas par labāko augu aizsardzības praksi augļu dārzos. Katrā no šiem kursiem aplūkoti kaitēkļu apkarošanas, slimību apkarošanas, funkcionālās agrobioloģiskās daudzveidības, kā arī šķirņu un potcelmu aspekti.
Kursi ietver dažādus mācību formātus, piemēram, slaidu prezentācijas, praktiskas abstrakcijas un viktorīnas. Visus iesniegtos mācību materiālus var lejupielādēt un izmantot savām mācību vajadzībām.
Noklikšķiniet uz attēla, lai piekļūtu kursam
Šajā prezentācijā aprakstīti pieci galvenie kaitēkļi ābolu audzēšanā, to simptomi un bojājumi, kā arī uzraudzības un kontroles stratēģijas. Slaidu pdf fails ir pieejams lejupielādei zem videoklipa (ierunājusi Lauren Dietemann).
Kurss sastāv no četrām daļām:
- 1 daļa – kaitēkļu kontroles stratēģijas
- 2 daļa – Slimību kontroles stratēģijas
- 3 daļa – Šķirnes un potcelmi
- 4 daļa – Funkcionālā agrobioloģiskā daudzveidība
Noklikšķiniet uz attēla, lai piekļūtu kursam
Šajā kursā sniegts pārskats par problēmām un rīkiem labākās prakses augu aizsardzībai bioloģiskajā kauleņaugļu audzēšanā. Kurss ir izstrādāts Eiropas mēroga projektā BIOFRUITNET(atveras jaunā cilnē).
Kurss sastāv no piecām daļām:
- 1 daļa: Galvenie kauleņaugļu kaitēkļi un slimības
- 2 daļa: Kaitēkļu apkarošanas stratēģijas
- 3 daļa: Slimību kontroles stratēģijas
- 4 daļa: Šķirnes un potcelmi
- 5 daļa: Funkcionālā agrobiodažādība (sēkleņu un kauleņu augļu audzēšanā)
Kursā iekļautas slaidu prezentācijas, prakses kopsavilkumi, viktorīnas un citi. Kurss turpinās, pēc katras aktivitātes nospiežot “turpināt”. Turklāt pedagogi var lejupielādēt materiālus savām mācību vajadzībām.
Noklikšķiniet uz attēla, lai piekļūtu kursam
Šajā kursā tiek sniegts pārskats par problēmām un rīkiem labākās prakses augu aizsardzībai bioloģiskajā citrusaugļu audzēšanā. Kurss ir izstrādāts Eiropas mēroga projektā BIOFRUITNET .
Kurss sastāv no trim daļām:
- 1 daļa: kaitēkļu apkarošanas stratēģijas
- 2 daļa: Jaunie fitosanitārie riski
- 3 daļa: Funkcionālā bioloģiskā daudzveidība
Kursā iekļautas slaidu prezentācijas, prakses kopsavilkumi, viktorīnas un citi. Kurss turpinās, pēc katras aktivitātes nospiežot “turpināt”. Turklāt pasniedzēji var lejupielādēt materiālus savām mācību vajadzībām.
Noklikšķiniet uz attēla, lai piekļūtu kursam
